Islandes iedzīvotāji šovasar dosies pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu savas valsts nākotni attiecībās ar Eiropas Savienību. Tautas nobalsošana par to, vai atjaunot savulaik pārtrauktās iestāšanās sarunas, ir izziņota uz 29. augustu.
Islandes valdība nupat ir devusi zaļo gaismu parlamenta sagatavotajai rezolūcijai par šāda referenduma rīkošanu. Šis lēmums iezīmē būtisku pavērsienu valsts politikā pēc vairāku gadu klusuma perioda.
Senais pieteikums un pauze trīs gadu garumā
Islandes ceļš uz Eiropas Savienību sākās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Oficiālās sarunas tika uzsāktas 2010. gadā, taču tās neturpinājās ilgi. Jau pēc trim gadiem, kad Islandē nomainījās parlaments un amatā stājās jauna valdība, process tika apturēts. Toreizējie politiskie spēki izvēlējās citu ceļu, un sarunas vienkārši apstājās pusratā.
Interesanti, ka juridiski šis pieteikums nekur nav pazudis. Pagājušajā gadā Eiropas Savienības paplašināšanās komisāra pārstāvis kādā intervijā norādīja uz svarīgu detaļu. Lai gan Islandes ārlietu ministrs savulaik paziņoja par sarunu beigšanu, oficiālais pieteikums joprojām tiek uzskatīts par spēkā esošu. Tas nozīmē, ka valstij nav jāsāk viss no nulles, bet ir iespēja turpināt iesākto darbu.
Šobrīd situācija ir mainījusies ne tikai pašā Islandē, bet arī visā pasaulē. Runā, ka zināmu lomu spēlē arī ASV spiediens un vēlme pēc stabilākām partnerattiecībām reģionā. Tas liek ne tikai Islandei, bet arī kaimiņvalstīm — Norvēģijai un Grenlandei — vēlreiz rūpīgi izvērtēt ideju par pievienošanos Eiropas Savienībai.
Kopš februāra beigām diskusijas par šo tēmu ir kļuvušas arvien skaļākas. Politikas vērotāji norāda, ka Ziemeļatlantijas reģionā sāk veidoties jauna interese par ciešāku integrāciju. Ja Islande izšķirsies par labu sarunu atsākšanai, tas varētu kļūt par spēcīgu signālu arī citām ziemeļu valstīm.
Premjerministre saskata izdevīgu brīdi
Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira uzskata, ka šis ir īstais laiks rīkoties. Viņa uzsver, ka starptautiskā politika pašlaik ir ļoti mainīga un neparedzama. Vēsturiski islandieši vienmēr ir mācējuši izmantot lielas pārmaiņas savā labā. Kad citas lielvaras vai savienības maina savus uzskatus, mazām valstīm rodas jaunas izdevības.
Frostadotira skaidro, ka Islande pašlaik jūtas ļoti pārliecināta par sevi. Valsts ekonomika ir stabila, un iedzīvotāju pašpaļāvība ir augusi. Viņasprāt, Islande tagad var piedalīties sarunās kā līdzvērtīgs un spēcīgs partneris. Tas vairs nav izmisuma solis, bet gan pārdomāta izvēle, balstoties uz valsts pašreizējām interesēm un iespējām.
Referendums augusta beigās būs iespēja katram iedzīvotājam pateikt savu vārdu. Diskusijas solās būt karstas, jo Islandei vienmēr ir bijis svarīgi saglabāt savu neatkarību, īpaši jautājumos par zvejas tiesībām un dabas resursiem.
Tomēr globālā nestabilitāte un nepieciešamība pēc drošiem sabiedrotajiem liek uz daudzām lietām paskatīties no cita skatu punkta. Valdība ar savu rīcību parāda, ka ir gatava uzklausīt tautas viedokli un rīkoties saskaņā ar to, ko islandieši vēlēsies 29. augusta balsojumā.
